Kas ir brīvība?

Brīvība nozīmē atbildību. Tāpēc vairums cilvēku no tās baidās.

Brīvi dzīvo tikai tie, kas gūst prieku, pildot savus pienākumus.

Tikai muļķi brīvību sauc par atļauju.

Tieši pirms trim gadiem — 1945. gada vasarā — es sēdēju karagūstekņu nometnē Brno pilsētā. Un tomēr, lai gan tā bija karagūstekņu nometne, es tur jutos kā mājās. Protams, nometni nevar salīdzināt ar mājām. Ēdiens bija lielisks, jo es biju pārtikas krājumu vadītājs: es pārraudzīju varbūt piecas virtuves. Bet tur trūka brīvības, un tāpēc trūka visa cita.

Vienīgā brīvība, ko es zinu, ir domu un rīcības brīvība. Ja absurds atceļ visas manas mūžīgās brīvības iespējas, tas, no otras puses, atjauno un palielina manu rīcības brīvību. Šī cerības un nākotnes atņemšana nozīmē cilvēka brīvības pieaugumu.

Brīvība ir nedalāma — brīdī, kad to sāk ierobežot, sākas pagrimums, ko ir grūti apturēt.

Taisnīgs un racionāls līdzsvara sadalījums starp cilvēces individuālo un sociālo dimensiju, politiskā un sociālā elementa ierobežošana līdz tam dabiski un nepieciešami piešķirtajai vietai cilvēka dzīvē, kultūrā un eksistencē – tas ir kas brīvība ir.

Nav tādas vardarbības, kas varētu mums atņemt izvēles brīvību.