Runa Satversmes sapulces svinīgajā sēde 1921.gada 1. maijā

Par visu labu un par visu ļaunu, par visiem panākumiem un visām neveiksmēm, par visu galu galā prasa tauta atbildību no šīs augstās sapulces. Vienīgā iestāde, kas ir atbildību parādā Latvijas tautai, ir šī Satversmes sapulce. Tauta varēs par viņas darbību spriest tad, kad viņa viņu redzēs visā visumā. Mēs nevaram paši sacīt, vai mēs esam pareizi strādājuši. Par to spriedīs tikai vēlāk tautas nākošās paaudzes un vēsture. Bet mūsu pienākums gan ir apzināties šo atbildīgo uzdevumu, kas mums dots. Savā darbā un savā visā rīcībā rīkoties pēc labākās apziņas nesaudzīgi vienmēr tur, kur toprasa valsts labums. Tikai vienīgais mērķis mums var būt tas, ko prasa valsts labklājība, prasa to vislabāko un viskrietnāko.