Laika kārtība

Es apstājos un neko nedaru. Nekas nenotiek. Es ne par ko nedomāju. Es klausos laika ritējumā. Šis ir laiks, pazīstams un intīms. Mūs tas aizrauj. Sekunžu, stundu, gadu steiga, kas mūs met pretī dzīvei, tad velk pretī nebūtībai... Mēs apdzīvojam laiku tāpat kā zivis dzīvo ūdenī. Mūsu esamība ir atrašanās laikā. Tā svinīgā mūzika mūs auklē, atver mums pasauli, satrauc, biedē un iemidzina. Visums atklājas nākotnē, laika vilkts, un pastāv saskaņā ar laika kārtību.