Ardievu Meitenes

Avots

Citāts

Šī dziesma ir baisa, ironiska un atklāta meditācija par karavīra pienākumu, kas noved pie sevis upurēšanas sabiedrībai vai valdošajai varai. Pienākums šajā dziesmā nav cēla izvēle, bet gan neizbēgams liktenis, ko uzspiedusi augstākā vara, un kas tiek izpildīts ar pilnīgu sevis upurēšanu, saņemot pretī vienīgi tukšu slavu. Vienlaikus, lai gan pirmais pasaules karš nozīmēja miljoniem bezjēdzīgu nāvju, Baltijas valstīm tas nozīmēja neatkarību.